Šī ir vēstures grāmata, kas gan ar faktu materiālu, gan emocionālu attieksmi stāsta gadsimtu garu vēsturi par Klavieru katedru un talantīgajiem cilvēkiem, kas tur gan mācījušies, gan paši mācījuši.Konceptuālā ideja ir grāmatu veidot kā skatuves scenogrāfiju – skatītājam tā atklājas tikai pamazām, pa detaļai – klavieru kājiņa, kokgriezuma mežģīnes, instruments. Kā grafiskais elements izmantoti ar roku zīmēti triepieni – norāde uz mūzikas jūtīgumu, katra iesaistītā mākslinieka unikālo pienesumu. Un savā ziņā šis dienasgrāmatas pasvītrojuma veids ļauj visu klavierspēles nozari uzlūkot mazliet romantizēti, smalki, viegli.