Raugs piedāvā paskatīties uz saldējumu caur bērnības atmiņu skatpunktu. Kad saldējums bija garšīgas balvas un lutināšanas sinonīms. Sirsnīgums, draudzīgums, smaids, prieks, un, jā, arī blēņdarība, rotaļīgums. Tā sajūta, kas ir ikvienā no mums.
Grafiski tas tiek realizēts kā ilustratora radīts zīmējums, kur spēlējas garšas. Zīmējumi apzināti veidoti bērnišķīgā stilā, tomēr, ja ieskatās – tajos ir runāts pieaugušovalodā. Nekas nav precīzi taisns, bet – viss ir pašu radīts! Īpaši, neatkārtojami, kā jau personības. Rotaļīgi, nebēdnīgi, kā jau prieka avots.
Krāsu risinājumā Raugs piedāvā par pamatu ņemt balto (simbolizējot pienu, saldējuma galveno izejvielu), papildinot to ar grafiskiem neregulāras formas krāsu laukumiem, kas palīdz radīt atšķirīgās garšas noskaņas.
Lūk, daži stāsti (tīra patiesība!):
Mango–meloņu.
Melone un mango ir knapi pazīstami tomēr vēlas būt pieklājīgi viens pret otru.
Melone: “Vai nevēlies pagaršot šokolādi?”
Mango (dievina šokolādi, tomēr uzreiz neatzīstas): “Var jau.”
Un apēd visu.
Piparmētru.
Piparmētras jaunkundze bija eleganta dāma un draudzējās tikai ar smalkām būtnēm – taureņiem
vai porcelānu. Vienmēr skatījās uz augšu. Bet, kad šokolāde (nezināms ārzemnieks!) aicina
uz kino – piekrīt uzreiz, bez tielēšanās.
Protams, tikai filmas dēļ.
Vaniļas.
Vaniļas kungam nepatīk drūzmēties un patīk ozoli.
Kā jau latvietim.
Un vēl viņam patīk dzert kakao.
“Nomierina nervus”, viņš apgalvo.
Un to arī dara.
